Jaunumi

Pētījums: vairāk nekā 40% skolēnu saskaras ar sistemātisku vardarbību Latvijas skolās

Pētījuma rezultāti atklāj, ka vardarbība Latvijas skolās joprojām ir izplatīta – vairāk nekā 40% skolēnu regulāri saskaras ar vardarbību skolu vidē. Ievērojams skaits bērnu ir saskārušies arī ar uzbrukumiem ķermeņa vai seksualitātes dēļ. Turklāt tikai puse skolēnu pauduši pārliecību par skolotāju noraidošo attieksmi pret bulingu. Aptuveni viena piektā daļa skolēnu uzskata, ka skolotāji lielākoties nevar ietekmēt bulinga situāciju samazināšanos. Rezultāti nepārprotami liecina par nepieciešamību sistemātiskai bulinga risināšanai Latvijas skolās.

Rīgas Stradiņa universitātei apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Turklāt nepatīkamas piezīmes vai apsaukāšanos ķermeņa vai seksualitātes dēļ piedzīvojuši 36,4% skolēnu. Tāpat 34 % respondentu atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem. Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē – kiberbulings. Pētījumā atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par kiberbulinga upuriem. Jāuzsver, ka par kiberbulinga upuriem biežāk kļūst bērni, kuri skolā jau piedzīvo tradicionālā bulinga izpausmes.

Svarīgs aspekts ir tas, ka bulinga izplatības rādītāji mainās atkarībā no bērna vecuma, un lielāks pāridarītāju īpatsvars ir tieši zēnu un jaunāko klašu skolēnu vidū. Visaugstākie bulinga gadījumu rādītāji – gan cietušo, gan kā pāridarītāju grupā – ir novērojami 2.klašu skolēnu vidū, kur no bulinga cietuši gandrīz trešdaļa skolēnu, savukārt bulingu pret citiem vērsuši aptuveni piektā daļa otrklasnieku.  Viszemākie bulinga izplatības rādītāji ir novēroti 9.klašu skolēnu vidū. Tieši tāpēc ir svarīgi jau laikus risināt bulinga problēmu skolās.

KiVa bulinga novēršanas programma, kura savu darbu jau aktīvi ir uzsākusi nedaudz vairāk nekā 60 Latvijas skolās šogad līdz ar jauno mācību gadu, ir solis uz priekšu, lai veiksmīgi mazinātu bulinga gadījumus un veicinātu drošas, cieņpilnas un atbalstošas skolas vides veidošanos. Programmas metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9.klasei, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes par bulingu veidošanai 1., 4. un 7. klasē, kur ar grupu diskusiju, video, vizualizācijas vingrinājumu un mācību uzdevumu palīdzību tiek skaidrota cieņpilnu savstarpējo attiecību nozīme. Bulings ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un veiksmīgai tā risināšanai ir nepieciešama ne tikai skolotāju, bet visas sabiedrības iesaiste.

Bulinga un citu vardarbības veidu izplatība lielā mērā ir saistīta ar sabiedrības vispārējo attieksmi pret vardarbību. Aptaujas rezultāti rāda, ka ne visi skolēni uzskata, ka viņu vecākiem un skolas personālam ir pietiekami noraidoša attieksme pret bulingu. Tikai puse skolēnu ir norādījuši, ka viņu skolotājiem bulings ir nepieņemams, bet aptuveni 68% uzsvēruši vecāku noraidošo attieksmi pret šo parādību. Šie rezultāti liecina par relatīvi augstu toleranci pret vardarbību mūsu sabiedrībā, ne tikai skolu vidē. Tāpēc pieaugušo loma un vecāku atbalsts ir būtisks faktors šādas parādības mazināšanā.

Lielākoties skolēni tomēr izvēlas kādam pastāstīt par piedzīvoto vardarbību. Pētījumā novērots, ka 56,8% skolēnu ir kādam pastāstījuši par piedzīvoto, no tiem 58,7% runājuši ar vecākiem, 46,4% ar draugiem un tikai 28% skolēnu vērsušies pie skolotājiem pēc palīdzības vai padoma. Pētījuma dati atklāj arī to, ka skolēniem kļūstot vecākiem, pieaug to skolēnu īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu skolotājiem ne pārāk interesē tas, vai bērni cieš no bulinga vai arī ir pilnīgi vienaldzīgi pret to.

Skola ir vieta, kur bērns pavada lielu daļu no sava laika, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai audzēknis justos labi un droši tajā. Būtiski, lai skolēns uzticētos skolotājiem, administrācijai un citiem darbiniekiem, ka tie var palīdzēt aizsargāt viņu no nepatīkamām situācijām. Tomēr ne visur tāda pārliecība pastāv. Piemēram, 17,4% skolēnu uzskata, ka skolotāji spēj minimāli vai nespēj nemaz ietekmēt bulinga mazināšanu. Lai radītu drošu vidi un pārliecību, ka skolas personāls spēs palīdzēt bulinga situācijās, ir nepieciešama sistemātiska pieeja bulinga gadījumu risināšanai.

Tieši tāpēc jau šobrīd visās KiVa skolās aktīvi darbojas arī KiVa komandas trīs profesionāļu sastāvā, kuras licencētu speciālistu jeb KiVa treneru vadībā ir šogad apguvušas speciāli izstrādātu metodiku veiksmīgai bulinga gadījumu risināšanai.

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments sadarbībā ar Bērnu un pusaudžu resursu centru, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti 2023. gada 10. martā atklāja starptautiskas profilakses programmas KiVa ieviešanas projektu Latvijas skolās. Šī paša gada pavasarī Rīgas Stradiņa universitāte pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica plašu pētījumu, lai izprastu bulinga izplatību Latvijas skolās, īpaši izceļot šo jautājumu aktualitāti skolēnu veselības kontekstā.

Veiktais pētījums liecina, ka bulings Latvijas skolās joprojām ir aktuāla problēma un tā risināšanai ir nepieciešama sistēmiska un ilgtspējīga pieeja. Lai sekmīgi mazinātu bulinga gadījumus, ir nepieciešams strādāt gan ar cietušajiem, gan pāridarītājiem, gan novērotājiem jeb bulinga lieciniekiem.

Šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi. Pētījumā izmantotā speciāli izstrādātā Turku Universitātes (Somija) profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa 1.-9. klases metodika, aptverot kopā 127 Latvijas vispārizglītojošās skolas, kas tika izvēlētas pēc nejaušības principa visā Latvijas teritorijā. Valsts kanceleja izsaka dziļu pateicību visām skolām, kuras piedalījās šajā plašajā pētījumā, jo no tā iegūtie rezultāti veicina dziļāku izpratni par to, kā mēs jau šodien varam uzlabot skolēnu drošību un labklājību Latvijas izglītības sistēmā, kā arī, kā veicināt pozitīvu vidi un vienlīdzību.

Ar 2023. gadā veikto pētījumu “Profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījums par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū ” varat iepazīties šeit:kiva_monitoringa_petijuma_par_paridarijumu_izplatibu_skolenu_vidu_gala_zinojums_2023

Šeit iespējams iepazīties ar informāciju par bulingu, KiVa bulinga novēršanas programmas pamatprincipiem, kāpēc ir tik būtiski apturēt bulingu un citu svarīgu informāciju: KiVa_Faktu_Lapa_20oktKiVa_bulinga_noversanas_programmas_faktu_lapa_2023

Latvijas skolās darbu uzsāk KiVa bulinga novēršanas programma

Šajā 2023./2024. mācību gadā vairāk kā 60 Latvijas skolas ir pievienojušās KiVa saimei, apņemoties ieviest Turku Universitātē (Somija) izstrādāto KiVa bulinga novēršanas programmu, kas ir pētījumos un pierādījumos balstīta un starptautiski atzīta metodika bulinga izplatības mazināšanai skolu vidē. Programmas ietvaros tiks veikts sistemātisks darbs, lai risinātu bulinga gadījumus skolā, novērstu jaunu gadījumu rašanos un mazinātu bulinga radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības kopējo veselību.

Uzsākot KiVa programmas ieviešanu, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts 2023. gada maijā veica skolēnu anketēšanu skolās, kurās šajā gadā tiek uzsākta KiVa programma. Veiktajā monitoringa pētījumā iegūtie dati rāda, ka problēma skolās ir satraucoša – pēdējo pāris mēnešu laikā bulingu pieredzējuši ap 40 % 1.-9. klases skolēnu. Turklāt 19 % no tiem skolēniem, kuri pieredzējuši pret sevi vērstu agresiju, no bulinga cieš jau vairāku gadu garumā.

Bulings nav īslaicīgs strīds vai kautiņš bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība – ņirgāšanās, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Aktuāls kļūst arī kiberbulings jeb bulings digitālajā vidē, un bērni, kuri cieš no tradicionālā bulinga, bieži vien piedzīvo arī kiberbulingu.

2006. gadā Turku Universitātē izstrādātā bulinga novēršanas programma KiVa ir Latvijā pirmā sistēmiskā programma bulinga apkarošanai skolās, kas veiksmīgi ieviesta jau vairāk kā 20 valstīs. Kā rāda līdzšinējie ziņojumi par programmas darbību Somijā, Nīderlandē, Itālijā un citās valstīs, veiksmīga dažādu pušu partnerība palīdz mazināt vardarbību, un kopš KiVa ieviešanas bulings šo valstu skolās ir būtiski mazinājies.

KiVa programmas ieviešanas koordinatore Valsts kancelejā Sigita Sniķere uzsver: “Bulings ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Tas var izraisīt ilgstošas psihoemocionālās sekas: cietušajam bērnam ar laiku var attīstīties depresija, trauksme, nomāktība, bērni var sākt lietot atkarību izraisošas vielas vai veikt paškaitējumu. Ja situācija netiek risināta, bērnos, kuri dara pāri citiem nostiprinās pārliecība, ka ar agresiju iespējams risināt it visu, savukārt cietušie ar laiku paši var kļūt par pāridarītājiem. Tostarp, bērni, kuri bulinga situācijās izvēlas neiesaistīties, pieaugot var adaptēt tās pašas problēmu risināšanas prasmes, kļūstot vienaldzīgi pret apkārt notiekošo.”

KiVa programmas veiksmes atslēga balstās uz sadarbību starp vecākiem, skolotājiem un skolēniem. Taču, lai šī sadarbība varētu veiksmīgi notikt, KiVa skolās šī gada augustā norisinājās intensīvas apmācības, kuras vadīja licencēti speciālisti jeb KiVa treneres. Katrai skolai ir piesaistīta sava trenere, kura sniedz atbalstu programmas ieviešanā un palīdz apgūt metodiku veiksmīgai programmas īstenošanai visa mācību gada garumā.

Katrā skolā izveidotas arī KiVa komandas trīs profesionāļu sastāvā, kuras īpaši apmācītas bulinga gadījumu risināšanā.

KiVa programma balstās uz trīs galvenajiem elementiem: profilaksi, kas ietver nodarbības skolēniem, kuru laikā bērni uzzina par bulingu, trenē sociālās prasmes un rosina empātiju, individuālu gadījumu risināšanu (intervenci) jeb strukturētu un standartizētu veidu, kā skola rīkojas bulinga gadījumā, un monitoringu – ikgadējas aptaujas, kas ļauj digitāli sekot līdzi bulinga izplatības izmaiņām katrā skolā un valstī kopumā. Metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9.klasei, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes par bulingu veidošanai 1., 4. un 7. klasē, kur ar grupu diskusiju, video, vizualizācijas vingrinājumu un mācību uzdevumu palīdzību tiek skaidrota cieņpilnu savstarpējo attiecību nozīme.

Bērni ir sabiedrības spogulis un nācijas nākotne. Tāpēc, lai veidotu veselīgu, iekļaujošu un labklājīgu sabiedrību, ir svarīgi rūpēties par bērnu emocionālo veselību jau šodien. Nerisinot problēmu, mēs atbalstām vardarbīgas un vienaldzīgas sabiedrības veidošanos nākotnē. Atslēgas figūras drošas un veselīgas vides veidošanai skolās ir pieaugušie, tāpēc ļoti nozīmīga programmas īstenošanā ir skolotāju iesaiste un vecāku atbalsts.

Šogad KiVa programmas pilotprojektam Latvijā ir pievienojušās vairāk kā 60 skolas (skatīties Pielikums Nr.1).  Skolu KiVa komandas ar KiVa treneru atbalstu ir gatavas aktīvi stāties pretī bulingam, novēršot vardarbību pirms tā radusies. KiVa komanda Latvijā turpina savu darbu, lai nodrošinātu iespējas programmai attīstīties un nākamajā mācību gadā programmu bulinga novēršanai varētu ieviest jau krietni plašāks skaits skolu.

KiVa programmas pilotprojektu Latvijā īsteno Valsts kanceleja sadarbībā ar komandu “uzvediba.lv” un Rīgas Stradiņa universitāti.

Šogad Latvijā par KiVa skolām kļuva aptuveni 60 izglītības iestādes.

2023./2024.m.g. KiVa pilotprojekta skolas sadalījumā pa reģionu pilsētām un reģionu lauku teritorijām